Mājas vecākais – mājas „labais gariņš”?

Ādažos, organizējot dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesu, izmanto modeli, kad dzīvokļu īpašnieki ar savu balsojumu ievēl mājas vecāko, kuram starplaikos, kad netiek organizētas kopsapulces, uztic savas mājas pārvaldīšanas darbu koordinēšanu un kontroli.

Mājas vecākā galvenais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamo māju pārvaldnieku, kā arī veicināt īpašnieku lēmumu pieņemšanu ar savu mājokli saistītos jautājumos. Lai noskaidrotu, kā šī sadarbība notiek Ādažu novada mājās, uz sarunu aicinājām Kadagas 8. nama mājas vecāko Daini Vītolu. Dainis Vītols šajā namā dzīvo jau 23. gadu, un 5 gadus ir šīs mājas vecākais. Dainim Vītolam šis darbs patīk.

Kā tas ir būt par mājas vecāko?

Šajā darbā uzklausu  īpašnieku vajadzības, sūdzības un vēlmes. Un, protams, veicot šo darbu, vislabāk izprotu problēmas, kas saistītas ar mājas uzturēšanu. Kā būtiskāko šķērsli māju tehniskajā uzturēšanā saskatu naudas trūkumu. Ņemot vērā, ka dzīvojam jau 40 gadus vecās mājās, vienmēr var atrast lietas, ko uzlabot, bet tas viss prasa naudas līdzekļus. Naudas devēji parasti ir paši dzīvokļu īpašnieki, retos gadījumos ir iespēja piesaistīt arī ārēju finansējumu.

Kādas ir problēmas, komunicējot ar mājas iedzīvotājiem un kādas – ar apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju?

Vislielākās problēmas ir ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulču apmeklējumu. Cilvēkiem vajadzētu būt aktīvākiem, lai būtu vieglāk pieņemt lēmumus un pārvaldnieks varētu ātri rīkoties. Es regulāri pārvaldniekam izsaku priekšlikumus par veicamajiem darbiem, kurus būtu nepieciešams īstenot.

Kāda ir komunikācija ar mājas iedzīvotājiem? Tā ir vairāk pozitīva vai negatīva?

Vairāk ir jāuzklausa tomēr pozitīvā, kaut gan arī negatīvie komentāri ir daudz. Paldies arī kādreiz pasaka. Piemēram: „Daini, ko mēs bez tevis darītu!” „Cik labi, ka tu esi!”

Visbiežāk neapmierinātie cilvēki ir nemierā ar visu un vienmēr. Bet tādu ir ļoti maz. Ļoti bieži mājas iedzīvotāju vēlmes “skrien” pa priekšu viņu finansiālajām iespējām. Jūs jau zināt, kā tas ir – vienmēr jau visu gribas uzreiz. Bet tas ne vienmēr ir iespējams, tas ir atkarīgs gan no laika apstākļiem, gan no uzkrātā finansējuma, gan arī no pašu īpašnieku pieņemtā lēmuma.

Kāda ir mājas vecākā loma?

Mājā ir jābūt vienam saimniekam, kurš pieņem galējos lēmumus. Galvenā loma, protams, ir dzīvokļu īpašniekiem, bet bieži ir tā, ka īpašnieki nenodrošina vajadzīgo kvorumu, lai pieņemtu lēmumu, un tad visi labie plāni var apstāties. Tieši tādēļ ir vajadzīgs kāds, kurš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un motivēt katru no īpašniekiem pieņemt lēmumu, piedalīties savas mājas ilgtspējīgā uzturēšanā. Mājas vecākais ir cilvēks, kurš apstaigā visus dzīvokļus, individuāli skaidro katram īpašniekam, kādi darbi būtu mājā darāmi, cik ir nepieciešama nauda, lai tos darbus varētu izdarīt. Praktiskajā dzīvē ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem patiesībā  ir vienalga, kas notiek mājā, un līdz ar to arī aktivitātēs par mājokļa uzturēšanu viņi neiesaistās. Bieži vien šie cilvēki tālāk par sava dzīvokļa slieksni neskatās. Viņiem liekas, ka tas, kas notiek apkārt, uz viņiem it kā neattiecas.

Reizēm cilvēki ir bijuši rupji un neiecietīgi. Bieži mājas vecākajam ir jābūt arī kā mājas policistam. Jārisina sadzīves problēmas un nebūšanas.

Bet ar šīm grūtībām ir pakāpeniski jātiek galā – cilvēki ir jāpārliecina. Tas, protams,  nenāk viegli, jo katram ir vajadzīga sava pieeja. Un tomēr – tas ir iespējams!

Kas ir būtiski, lai veidotos veiksmīga sadarbība ar “Ādažu Namsaimnieku”? Kā Jūs raksturotu pēdējos 5 kopējās sadarbības gadus?

Jā, ir viegli sadarboties, jo komunikācija ir ļoti laba. Viegli ir izprast vienam otru. Māju lēnām un pakāpeniski atjauno. Šo piecu gadu laikā ir veikti apkures, ūdens un kanalizācijas stāvvadu remonti, starppaneļu šuvju hermetizācijas darbi, nomainītas ieejas durvis, uzstādītas jaunas pastkastītes, nomainītas vecās lietus notekas uz jaunām, veikta apkures sistēmas renovācija, uzlikti automātiskie atgaisotāji apkures sistēmai, kā arī daudzi citi sīkie ikdienas darbiņi.

„Ādažu Namsaimnieks” ir padomājis arī par finanšu avotu piesaistes modeli mājas uzlabošanas pasākumu organizēšanai. Tas nozīmē – ja uzkrājumā nav pietiekoša finansējuma, tad tiek uzkrāts tā saucamais – mērķmaksājums. Tas dod iespēju mājas dzīvokļu īpašniekiem visu atmaksāt lēnām un pakāpeniski, nevis izdot lielu naudu nekavējoties, vai arī ņemt kredītu, kas sadārdzina visu procesu. Ļoti daudzi darbi tiek veikti avansā, dodot iespēju cilvēkiem samaksāt par paveikto vēlāk. Apmēram 70% mājas iedzīvotāju nav kur ņemt naudu uzreiz. Mājā dzīvo gan pensionāri, gan mazturīgie iedzīvotāji. “Ādažu Namsaimnieks” nāk pretī un palīdz izvēlēties arī labus pakalpojumu sniedzējus, kas nav paši dārgākie, bet kvalitātes ziņā atbilst standartiem.

Vai ir kādi īpaši, “nestandarta” darbi, kas ir paveikti? Ar ko varat lepoties?

Ir izveidota speciāla kaķu telpa. Kaķu mīļotāji var mierīgi mīļot un lutināt kaķus noteiktā vietā pagrabā. Kopš tā laika cilvēki vairs nemet ēdienu uz ielas. Tas bija ļoti neglīti. Daudzi to darīja paslepus, bet es jau vienalga pamanīju un liku savākt. Tas radīja nevajadzīgus konfliktus un domstarpības. Tagad viss ir kārtībā. Cilvēki var  rūpēties par četrkājainajiem mīluļiem, nepamest tos badā, jo ir vieta, kur aiziet un tos pabarot.

Vai tas nozīmē,  ka jums šis darbs veicas un ir pie sirds?

Es esmu ļoti apmierināts gan kā dzīvokļa īpašnieks, gan kā mājas vecākais. Jā, man patīk šis darbs.

Vai ir kāds pienākums, ko varbūt būtu vēlams vēl papildus esošajam deleģēt mājas vecākajam?

Domāju, ka šobrīd viss ir pietiekami. Neesmu saskāries ar situāciju, ka kaut ko nedrīkst izlemt vai nav pilnvaras. Visi darbi ir bijuši pilnvaru ietvaros.

Kādi darbi vēl ir ieplānoti?

Šogad mājai nomainīsim koplietošanas telpu logus, nākošgad ķersimies pie kāpņu telpas atjaunošanas, stāvvadi arī tiek pakāpeniski nomainīti. Liela problēma ir balkoni – izskatās neglīti, bet tā kā katram balkonam ir savs saimnieks, vienoties ir ļoti grūti. It īpaši par ieguldījumu. Daudzi jau ir investējuši balkonu pārbūvē, būs grūti pierunāt atkal pārbūvēt.

Ko Jūs gribētu novēlēt saviem kaimiņiem, ar kuriem dzīvojat vienā mājā un par kuru kopīgo īpašumu rūpējaties?

Pacietību pret mani kā mājas vecāko. Pacietību un sapratni, ka nevar visu paveikt uzreiz. Un, protams, priecīgas Lieldienas!