Tiešie norēķini un izsūtītais paziņojums
Viens no jauninājumiem bija likumā noteiktie tiešie norēķini, kad dzīvokļu īpašnieki par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem maksā tieši pakalpojumu sniedzējam, nevis pārvaldniekam. Par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un tiešo norēķinu principu izstrādāšanu atbildīgā bija Ekonomikas ministrija.
Dažās pilsētās un mazajās pašvaldībās tiešie norēķini pastāv jau sen. Kā, piemēram, Ādažos centrā un Kadagas ciematā ūdens un kanalizācijas pakalpojumi jau tagad tiek nodrošināti bez pārvaldnieka starpniecības, taču, piemēram, Podnieku ciematā šis pakalpojums tiek nodrošināts, pamatojoties uz kopības noslēgto pārvaldīšanas līgumu, izmantojot mājas pārvaldnieku kā starpnieku. Savukārt atkritumu izvešana visā Ādažu novadā daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tiek organizēta, izmantojot pārvaldnieka starpniecību. Šajos gadījumos pārvaldnieka pienākums ir pakalpojuma sniedzēju apkalpot – veikt aprēķinus un izrakstīt rēķinu katram dzīvoklim, iekasēt naudu un pārskaitīt to pakalpojuma sniedzējam.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 pants nosaka, ka par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks (par tādu uzskata arī dzīvokļa īpašnieku) patstāvīgi norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju, veicot viņam tiešus maksājumus. Taču īpašnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu un dot šādu uzdevumu pilnvarotajai personai, tostarp mājas pārvaldniekam.
Šobrīd visās mājās, kur pārvaldnieks ir SIA “Ādažu namsaimnieks”, īpašnieki ir pilnvarojuši pārvaldnieku slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par atkritumu izvešanu, bet Podnieku ciematā arī par auksto ūdeni un kanalizāciju.
Ja dzīvokļu īpašnieki pieņems lēmumu norēķināties par atkritumu izvešanu, izmantojot tiešos maksājumus. Ka tādā gadījumā piestādīs rēķinu par šo pakalpojumu?
Šajā gadījumā, Jums rēķinu piestādīs jau nevis pārvaldnieks, bet gan pakalpojuma sniedzējs jeb atkritumu izvešanas uzņēmums.
Protams, ir jāņem vērā arī tas, ka pārejot uz tiešajiem maksājumiem, Jums būs papildus izdevumi.
Kāpēc?
Tas ir tādēļ, ka pakalpojuma sniedzējam būs pašam jāveic virkne ar darbībā, kuras šobrīd veic pārvaldnieks.
Pakalpojuma sniedzējam, nodrošinot tiešos maksājumus, pašam būs jāapkopo dati par visiem saviem klientiem (dzīvokļu īpašniekiem), jāizveido un jāuztur klientu datu bāze, jāveic aprēķini par pakalpojuma sniegšanu katram īpašniekam atsevišķi, kā arī jāizraksta un jānosūta katram īpašniekam atsevišķu rēķini.
Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 pants regulē darbības, kuras jāveic pakalpojuma sniedzējam. Tās ir:
Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par sniegto pakalpojumu. Maksājumu kontrole ietver pienākumu:
1) sagatavot un izsniegt izziņu par maksājumiem;
2) sagatavot paziņojumu par parāda esamību un nodot to adresātam;
3) savlaicīgi celt tiesā prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.
Kāds tam sakars ar paziņojumiem par mājas kopējo parādu un katra īpašnieka nenomaksātiem rēķiniem par katru pakalpojumu?
Likumā ir paredzēts arī mehānisms, kā bremzēt parādu pieaugumu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 16. punktā teikts: ja dzīvojamās mājas (tostarp dzīvokļa) īpašnieks 2014. gada 1. maijā par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldniekam ir pienākums nosūtīt viņam paziņojumu, kurā norāda kopējo parādu par katru pakalpojumu un atsevišķi – katra dzīvokļa īpašnieka parādu par ikvienu pakalpojumu, kā arī noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējiem pārskaitītās summas un atlikušos parādus, kas iekrājušies līdz paziņojuma sagatavošanas dienai.
Līdz ar to, pamatojoties uz šo likuma regulējumu, SIA “Ādažu namsaimnieks”, oktobra rēķinos bija sagatavojis informāciju, kas attiecas uz tiešo norēķinu ieviešanu, kā arī par parādiem, kuri ir attiecināmi uz pakalpojumiem, kurus var mainīt uz tiešajiem norēķiniem.
Ko darīt, ja dzīvokļu īpašnieki tomēr grib pāriet uz tiešajiem maksājumiem?
Gadījumā, ja tomēr mūsu novadā būs dzīvojamās mājas īpašnieki, kuri vēlēsies mainīt kārtību un pāriet uz tiešajiem maksājumiem par atsevišķiem pakalpojumiem, tad saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par maksājumu veidu un kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu (ūdensapgāde un kanalizācija vai sadzīves atkritumu izvešana) nodrošināšanu, nosakot:
– vai katrs dzīvokļa īpašnieks par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem patstāvīgi norēķināsies ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam;
– vai arī dzīvokļu īpašnieku kopība lems nemainīt esošo kārtību un arī turpmāk pilnvarot SIA “Ādažu namsaimnieks” organizēt maksājumu iekasēšanu no dzīvokļu īpašniekiem par attiecīgo dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu attiecīgā pakalpojuma sniedzējam dzīvokļu īpašnieku vārdā.
Savukārt, ja dzīvokļa īpašnieki nevēlas mainīt esošo kārtību, paliekot pie tā, ka pārvaldnieks ir starpnieks pakalpojuma nodrošināšanā, ir divi ceļi:
1. Saorganizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai pieņemtu lēmumu par pāreju uz tiešajiem maksājumiem;
2. Turpināt uzticēties savam pārvaldniekam, atstājot spēkā esošo maksājumu kārtību.